Tinan 2021 CAC Salva Osan Estadu $ 4,355,156.70 milhões ba Kofre Estadu

Fuiluro – Comissão Anti-Corrupção (CAC) lidera husi Komisariu Sergio Hornai durante tinan 2021 konsege salva osan Estadu nian hamutuk 4,355,156.70 milhões.

Totál osan Estadu nian ne’e revela iha loron Kuarta-feira (28/12), loron Daruak ba Komisaun halao Avaliasaun Annual (AA) tinan 2021 nian iha kompleks Eskola Tekniku Agrikula (ETA) Salesiano Fuiluro Munisipiu Lautem.

CAC halo servisu salva osan Estadu nian fila ba Kofre Estadu hafoin halo intervensaun no re-inspeksaun ba Programa Subsidiu Agregadu Familia ne’ebé implementa husi MSSI, Programa Sesta Bázika iha MCIA no SECOOP no projeitu alargamentu Elektifikasaun iha EDTL, EP iha munisipiu sira.

Atividades rekolla no analiza informasaun potensia rísku sira ba korrupsaun ne’ebé Espesialista Anti-Korrupsaun (EAK) haknar an iha CAC espesialmente Unidade Inspesaun no Monitorizasaun (UIM) atua bazeia ba instrusaun no orientasaun direta husi Komisariu CAC rasik ne’ebé reflete husi espiritu artigu 5 (1) Lei Nú. 8/2009 kona-ba materia prevensaun kriminál nian, iha ámbitu servisu prevene no kombate korrupsaun iha Timor-Leste.

Atividade prevensaun sedu ba aktu korrupsaun ho pro-aktivu ida ne’e lidera husi Komisariu Adjuntu ba Asuntu Prevensaun no Sensibilizasaun Luis de Oliveira Sampaio ho ninian EAK sira haknar an iha UIM konsege salva orsamentu Estadu nian fila fali ba Kofre Estadu.

Atividades prevensaun korrupsaun sedu ne’ebé UIM iha CAC halo durante tinan 2021 ninian indikador hamutuk tolu (3); IDA Informasaun kona-ba projeitus sira ne’ebé iha potensia ba rísku korrupsaun rekollidu no analizadu, RUA Informasaun irregularidades sira kona-ba rekrutamentu funsionáriu iha instituisaun Estadu sira no TOLU relatóriu ne’ebé oras ne’e iha hela prosesu (finalizasaun).

Rezultadu DAHULUK servisu indikador tolu (3) ne’e, Komisaun hahu rekolla lista projeitus sira husi Ministériu Estatál iha Diresaun Nasionál PNDS nian kona-ba Uma Kbiit Laek (UKL). Komisaun halo monitorizasaun ba UKL hamutuk 108. Husi projetu 108 ne’ebé EAK sira halo inspesaun detekta irregularidade balun.

UKL iha munisipiu sira benefisiu duni ba komunidade, maibé, husi intervensaun ne’ebé ekipa IUM hala’o bazeia ba lista projeitu UKL husi Diresaun Nasionál PNDS hatudu katak iha prosesu konstrusaun ne’e maioria mak la uza fatuk kerikil ba fondasi. Maibé, depoisde verifika no kruza informasaun hirak ne’e, ekipa UIM CAC hetan justifikasaun bazeia ba manuál ne’ebé mak iha katak orsamentu restu husi item sira ne’ebé la uza ba despeza konstrusaun ne’e sei uza fali ba kompras materiál uma-laran ka mobíliariu doméstika (perabot rumah tangga).

Rezultadu DARUAK, Ekipa UIM rekolla dadus kona-ba Agregadu Familiar iha Ministériu Solidaridade Sosiál no Inkluzaun-MSSI husi 2020-2021. Relatóriu finál servisu konjunta entre CAC, MSSI no Banku Nasionál Komersiu Timor-Leste (BNCTL) hatudu BNCTL halo ona rekonsiliasaun ba orsamentu Programa Agregadu Familiar.

Husi monitorizasaun ba Subsidiu Programa Agregadu Familiar mak: a) Balansu ikus re-deposita ba Kofre Estadu husi pagamentu faze dahuluk hamutuk $3,945,400.00. b) Balansu pagamentu ba reklamasaun daruak $169.400.00. c) Balansu ba despezas operasionais $53.565.00. d) Balansu re-depozita husi benefisiariu la elijivel $43.400.00.

“Balansu re-depozito husi benefisiariu la elijivel katak funsionariu sira ne’ebé mak simu osan liu $500 kada fulan no joven sira ne’ebé mak seidauk merese asesu ba Programa Subdisiu Agregadu Familiar” dehan Xefe Unidade Inspeksaun no Monitorizasaun Antonino Alves.

e) Totál balansu depozito $4.211.765.00 mak fila fali ba Kofre Estadu ho intervensaun Espesialista Anti-Korrupsaun (EAK) husi Unidade Inspeksaun no Monitorizasaun sira.

Intervensaun ba program fundu agregadu familiar ne’e atraves husi servisu kordenasaun di’ak entre CAC, PDHJ, IGE, no CFP. Aleinde ne’e, intervensaun ne’e hetan apóiu makaas husi organizasaun sosiedade sivíl sira hanesan FONGTIL, JSMP, organizasaun joventude sira, organizasaun estudante universitáriu, no estudante ativista husi AJAR Timor-Leste.

Servisu Rekolla no Analiza Informasaun halo akompañamentu prosesu rekrutamentu funsionáriu iha instituisaun Estadu iha ne’ebé EAK halo mós intervensaun ba sira ninian anúnsia iha ne’ebé fó sai iha loron Sesta-feira no taka iha loron Tersa-feira.

Entaun, EAK halo intervensaun hodi halo re-anunsia ba publikasaun rekrutamentu nian durante loron 15. UIM mós halo akompañamentu ba prosesu rekrutamentu iha SEPFOPE,”.

Durante tinan 2021 iha pandemia globál COVID-19 nian laran, EAK sira haknar-an iha UIM kontinua hala’o servisu pro-aktivu iha luta prevene no kombate korrupsaun hodi halo intervensaun ba implementasaun Programa Sesta Bázika. Intervensaun ne’e bazeia ba kompeténsia ne’ebé mai husi artigu 5 (1) letra (c) ne’ebé defini katak Komisaun iha kompeténsia atu; fó hanoin (akonsella) kualkér instituisaun ka entidade públika kona-ba oinsa prevene no luta hasoru hahalok korrupsaun.

Rezultadu intervensaun ba Programa Sesta Bázika nian iha ne’ebé CAC hala’o koordenasaun servisu konjunta ho instituisaun relevante; AIFESA, SECOOP, MCIA no Sosiedade Sivíl (FONGTIL konsege salva osan Estadu nian hamutuk $66.301,55.

Iha kompaña haat (4) mak liu husi servisu intervensaun CAC nian ba programa Sesta Bázika; IDA Kompanha Unipesoál, Lda, hetan diskontu (halo redusaun) ho montante $7.509.50.00, husi sasan ka produtu sira ne’e kompaña la konsege fornese tuir saida mak defini iha kontratu. RUA, diskontu $34,908.75.00, TOLU

Kompaña Unipesoál, Lda $21,678,75.00 no HAAT Kompaña Unpessoál, Lda $2204.55.00.

Nune’e, Totál orsamentu ne’ebé CAC konsege prevene no salva iha Programa Sesta Bázika hodi fila fali ba Kofre Estadu iha tinan kotuk hamutuk $66.301,55,” Katak Xefe Unidade UIM Antoninho Alves.

EAK sira iha UIM mós halo inspeksaun no monitorizasaun ba alargamentu eletrisidade iha ne’ebé ekipa UIM servisu hamutuk ho tékniku EDTL, EP hodi halo inspesaun ho rezultadu positivu no redus orsamentu ba item sira ne’ebé kompaña implementador la konstroi tuir kontratu no BoQ hamutuk $77.023,60

Nune’e, Totál orsamentu ne’ebé CAC liu husi Diresaun Prevensaun no Sensibilizasaun ne’ebé lidera husi Komisariu Adjuntu Luis de Oliveira Sampaio konsege akonsella instituisaun Estadu sira hodi salva no depositu fila fali ba Kofre Estadu iha tinan 2021 hamutuk $ 4.355.156,70.

Rezultadu (positivu) sira ne’e hotu servisu hamutuk entre unidade (iha CAC); Unidade Investigasaun Kriminál no Unidade Informasaun no Seguransa. Aleinde ne’e, hetan apóiu makaas mós husi motoristas. Husi esforsu sira ne’e ita konsege akonsella instituisaun sira hodi ko’a osan ne’ebé bele konsidera hanesan aplika penalty ba kompaÑa sira ne’ebé la kumpri kontratu liuhusi instituisaun estadu sira ne’ebé implementa projeitu hirak ne’e,” Xefe UIM Antonino Alves afirma. (*)

Loron Datoluk AA Termina ho Aprezentasaun husi DI

Fuiluro- Familia Boot Comissão Anti Corrupção (CAC) Kuarta-feira (29/12) ohin loron Datoluk ba Komisaun hala’o Avaliasaun Annuál (AA) tinan 2021 nian iha kompleks Eskola TJkniku Agrikula (ETA) Salesiano Fuiluro Munisipiu Lautem. Diresaun ida ne’e iha Komisariu Adjunto ba Asuntu Investigasaun Augosto Castro nian okos no lidera husi Diretor Jerál Jose Verdial ho ninian unidade rua (2); Unidade Informasaun no Seguransa (UIS) no Unidade Investigasaun (UI).

Loron ikus AA ne’e, aprezentasaun materia hahú ho UIS lidera husi Diretor Euclides Madeira no termina ho UI lidera husi Diretor Emilio Quintas.

Diretor UIS Euclides Madeira aprezenta katak UIS ninian objetivu mak; IDA, halibur informasaun kredivel hodi suporta prosesu averiguasaun ba kazu krimi ekstra-ordinariu korrupsaun, RUA públiku iha konfiansa hodi hato’o keixa ba CAC, TOLU Informasaun no Provas inisiál ba kazu konkluidu no HAT objetu aprendidu seguru (Fisiku no Valor).

IDA Atividades UIS iha tinan 2021 mak hanesan: estebelesementu rede informasaun; Iha tinan 2021, UIS konsege estebelese rede informasaun iha Munisipiu tolu (3) ho informador hamutuk 6 hodi kompleta munisipiu haat (4) ne’ebé mak antes ne’e existe ona. Mezmu seidauk organizadu no tuir padraun rede informasaun ne’ebé iha, maibé informador hirak ne’e konsisten no kontinua fornese informasaun ba UIS hamutuk 15.

RUA atendementu keixa públiku; Iha tinan 2021, UIS halo atendementu ba keixa públiku hamutuk hitu nulu-resin-tolu (73), mak hanesan: Jan= 5, Fev: 5 Mar= 2, Abril= 4, Maiu= 4 Jun=3, Jul=5 Ags= 8, Setembro= 10 Out= 13, Nov= 9 no Dez= 5.

Klasifikasaun keixa hirak ne’e mak hanesan:

  1. Funsionáriu públiku = 14
  2. Sosiedade Sivíl            = 5
  3. Kompaña                        = 22
  4. Estudante                       = 12
  5. Email                               = 3
  6. WA                                    = 8
  7. Anonimu                        = 9

TOLU Analiza no halo Auto Partisipasaun; Durante tinan 2021, UIS halo averiguasaun hamutuk 36, ne’ebé kompostu husi keixa 25 no rekolla informasaun hamutuk 11. Rezultadu mak konsege produs Auto Partisipasaun hamutuk sanulu resin-hitu (17) no sei kontinua halo averiguasaun hamutuk 19.

Keixa hamutuk : 48 mak la konsege kontinua nia prosesu averiguasaun, tanba nia natureza la tama CAC nia kompeténsia: 2 refere ba insituisaun seluk, 6 fo fila fali ba nain, tanba natureza kazu sivíl no 40 natureza la’os krime. Rekolla Informasaun hamutuk 4 mak la kontinua nia prosesu averiguasaun tanba ho natureza la’os krime.

Razaun Auto Partisipasaun menus iha tinan 2021, tanba:

  1. Konfinamentu Obrigatoriu durante fulan 3-4
  2. Dezastre iha fulan abril ne’ebé afeta mos edifísiu UIS halo atividades paradu
  3. Investigador iha UIS mós kaer kazu ne’ebé delega husi MP.

HAT Atuasaun Polisiál

Iha tinan 2021, UIS konsege halo atuasaun polisiál hamutuk dala 3 hodi ezekuta mandadu tribunál nian, no dala 1 hamutuk ho UIC hodi halo detensaun ba suspeitu sira. UIS konsege asegura no halo jestaun ba prova hamutuk 215 item. Prova ba kazu rua mak entrega ona ba MP no hetan ona validasaun, no prova ba kazu ida hamutuk 32 item mak dadaun ne’e sei UIS nia fatin.

AKTIVIDADES SELUK

Alein de halo atividades prinsipál ne’ebé mak mensiona iha leten, UIS mós halo atividade seluk hanesan:

  1. Hamutuk ho EFK ba viaturas estadu halo monitorizasaun ba utilizasaun viaturas estadu durante loron feriadu ba finadu no natál.
  2. Involve iha prosesu investigasaun ba kazu ne’ebé mak delega husi MP hamutuk kazu 6.
  3. Sai testemuña ba kazu ne’ebé mak investiga husi CAC hodi sustenta akuzasaun MP nian.
  4. Halo vijilánsia ba objetu no sujeitu krime ho nia frekuénsia dala 20.
  5. Sai membru ba ekipa juri Aprovizionamentu
  6. Atende formasaun husi PFMO dala 3
  7. Sai observador ba leilaun públiku iha DGJPE-MF
  8. Sai vogál ba rekrutamentu funsionáriu foun CAC nian

PROGRESU;

Durante tinan 2021, progressu servisu ne’ebé UIS konsege atinje mak:

  1. Númeru keixa publiku aumenta (konfiansa públiku ba CAC aumenta) no númeru averiguasaun aumenta.
  2. Númeru Informador iha munisipiu aumenta
  3. Atuasaun polisiál frekuénsia aumenta oituan
  4. Kordenasaun servisu ho entidades relevante efetivu; (Exemplo: PNTL, Imigrasaun, DNTT no seluk tan)

DEZAFIU;

  1. Sistema Base de dadus no Analisa ne’ebé sei uza manuál
  2. Seidauk iha Aprovasaun finál ba SOP no fluxugrama prosesuál ba DI
  3. Númeru pessoál iha UIS la to’o bainhira koloka ba atividades analiza no operasionál
  4. Seidauk iha mekanizmu propriu ba atribuisaun kustu ba informador :hanesan pulsa, transporte no seluk tan.
  5. Seidauk iha ekipa analiza pr’opriu iha DI.
  6. Espasu atu rai objetu aprendidu sira menus liu.
  7. Seidauk iha pulsa ba komunikasaun ba membru iha UIS
  8. Ekipamentus vijilánsia ne’ebé sei mínimu.

PLANU BA TINAN 2022

  • Kontinua halo averiguasaun ba keixa no informasaun ne’ebé la konsege halo hotu iha tinan 2021 hodi hasa’e númeru Auto Partisipasaun.
  • Hametin kontaktu ho fontes ne’ebé iha ona, no kontinua habelar fontes/informador iha munisipiu ne’ebé seidauk iha.
  • Aumenta kuantidade atuasaun polisiál nian.
  • Halo kordenasaun di’ak ho ekipa prevensaun hodi halo monitorizasaun ba implementasaun projeitu boot sira.
  • Kria baze de dadus ne’ebé mak organizadu liu tan.
  • Iha vogál ba muniispiu sira (tanba seidauk iha reprezentasaun CAC iha regionál)

Diretor UNIDADE INVESTIGASAUN KRIMINÁL Emilio Quintas iha ninian aprezentasaun materia ho realiza prosesu inkéritu no inkrisaun ba krime korrupsaun ne’ebé akontese iha ezersísiu setór públiku no privadu.

Diretor Quintas esplika indikadore sira dezempeñu ajénte sira ne’ebé mak envolve iha kazu krime korrupsaun konfirmadu liu hosi provas depoimentus, deklarasaun no dokumentál sira ho loos no klaru. Elementus krime sira identifikadu tuir ninia tipu no delegasaun Kompeténsia konkluidu to’o 80% sub-mete fali ba MP.

Esplika no aprezenta m’os Progresu Inkrisaun no Inkeritu hodi aktualiza dadus fulan Janeiru to’o Outubro 2021;                                                          

1. Kazu pendente 2019 hamutuk  3                                                                                                                   

2. Kazu pendente 2020 hamutuk  27                                                                                                                 

3. Kazu delegasaun 2021 hamutuk 46                                                                                                              

4. Total kazu 2019 + 2020 + 2021 hamutuk  76                                                                                           

5. Relatoriu ba Ministeriu Publiku-MP hamutuk  36                                                                                                 

6. Total kazu sei iha presesu investigasaun hamutuk  40                                                                         

7. Prosesu 2 mak Titular prosesu husu avoka fali

Iha aprezentasaun ne’e Diretor Investigasaun Quintas esplika mós dezafiu Prosesu kazu sei pendente ho númeru boot tanba maioria kazu iha `munisipiu no investigadores sira labele halo viagen ba munisipiu tanba Covid-19 no SS/Covid 19.

Seidauk Iha matan dalan/SOP hodi sai hanesan instrumentu ba Xefia sira hodi kontrola andamentu prosesu nian.

Diretor Quintas termina ho ninian aprezentasaun planu DI nian mak; Kontinua prosesa kazu ne’ebé sei pendente. Persija asselera diskusaun ba mata dalan/ SOP. Presiza redefine nota entendimentu ho Unidade Informasaun Finanseira (UIF) iha Banku Sentrál Timor-Leste.

AA durante loron tolu (3) ne’e taka ho santa misa. (*)

Loron Dahuluk AA; Avalia Rezultadu Servisu Atu Hakat no Manan tan Espasu

Fuiluro – Familia Boot Comissão Anti Corrupção (CAC) Tersa-feira (28/12) ohin hahu hala’o Avaliasaun Annuál (AA) tinan 2021 nian iha kompleks Eskola Tékniku Agrikula (ETA) Salesiano Fuiluro Munisipiu Lautem. Avaliasaun Annuál nu’udar tradisaun Komisaun nian ne’ebé hala’o ona durante tinan 11 husi Primeiru Mandatu Komisariu nian to’o Terseira Mandatu Komisariu.

Objetivu husi Avaliasaun Annuál 2021 atu relata rezultadu servisu CAC nian, susesu, no dezafiu ne’ebé hasoru durante hala’o servisu iha tinan 2021 iha luta kontra korrupsaun no rekomendasaun ba tinan sira tuir mai.

Komisariu Sergio Hornai iha ninian lian nakloke ba AA dadersan ne’e hateten, EAK no funsionáriu kontratadu sira iha obrigasaun atu foka konsentrasaun ba aprezentasaun kada diresaun no unidade sira atu halo melloramentu luta sagradu ida ne’e hamutuk ho entidades Estadu, parseirus no povu doben Timor-Leste iha tinan barak sei mai.

Ita sei hateke, akompaña no hatene materia hirak ne’ebé ita ninian maluk sira aprezenta atu nune’e ita bele hakat no manan tan espasu sira,” Katak Komisariu Sergio. 

Molok hala’o programa avaliasaun, iha Segunda-feira (27/12) hahú ho reflesaun badak husi Amu Lulik Rolando Fernandez, SDB ba funsionáriu CAC sira hotu hodi simu tinan 2022 ho espiritu servisu ne’ebé ass ba melloramentu servisu; profisionál, integridade, trasparánsia no responsabilidade ba prevene no kombate korrupsaun iha rai doben Timor-Leste.

AA ne’e mós ho objetivu atu hametin relasaun no amizade entre Espesialista Anti-Korrupsaun (EAK) no funsionáriu CAC sira hodi hala’o servisu ho diak liu tan nu’udar familia ida de’it forte.

Iha oportunidade ida ne’e, Komisariu Sergio aprezenta no fó bemvindu ba Familia Boot CAC adviser internasionál foun Dr. Mathias Muehle husi GIZ ne’ebé sei tulun CAC iha luta kontra korrupsaun.

Dr. Mathias ema ida anti-corruption crusader ho esperiénsia diak servisu hamutuk ho ajénsia anti korrupsaun iha nasaun barak inklui Komisi Pemberantasan Korupsi (KPK) Indonesia husi Alemanha.

Partisipantes ne’ebé hola parte iha Avaliasaun Annuál ne’e mak: Komisáriu, Komisáriu Adjuntu sira, kargu  xefias, ofisiál EAC no funsionáriu kontratadu tomak hamutuk 79 pessoas. (*) 

Loron Tolu, Familia Boot CAC Hala’o Avaliasaun Annuál iha Fuiluro

Fuiluro – Familia Boot Comissão Anti-Corrupção (CAC) hahú loron Segunda-feira (27/12) ohin to’o loron (30/12) semana ne’e hala’o Avaliasaun Annuál iha kompleks Eskola Tékniku Agrikula (ETA) Salesiano Fuiluro Munisipiu Lautem. Avaliasaun Annuál nu’udar tradisaun Komisaun nian ne’ebé halao ona durante tinan 11 husi Primeiru Mandatu Komisariu nian too Terseira Mandatu Komisariu.

Loron Dahuluk iha Avaliasaun Annuál tinan 2021 nian Tersa-feira (28/12) aban, sei hahú ho aprezentasaun rezultadu servisu Diresaun Servisus Apóiu no Kooperasaun (DSAK) ne’ebé lidera husi Komisariu Adjuntu ba Asuntu SAK nian Alexandre Freitas.

Refkesaun Badak Komisairu CAC Sergio Hornai

Komisariu Sergio Hornai iha ninian pontuasaun, kapturasaun no leitura durante tinan tomak ba Espesialista Anti-Korrupsaun (EAK) subliña ita abitua hatudu liman para ema seluk atu tuir ita! Los ka la los? Ita hotu halo reflesaun.

Maibé, karik ita tarde la kumpri ita ninian dever sira, ita la obedese ita ninian regras sira, la komporta ba ita ninian superior sira! Entaun, oinsá mak ita bele bolu ema atu obedese ba ita? Ida ne’e rekere ita atu halo reflesaun prevensaun!

Dala ruma ha’u rona to’o tilun manas! Perguntas boot ita boot sira husik hela! Komisariu iha kapasidade ka? Iha intereses ka? Ka iha kamuflase de’it iha ninian retórika?

Entaun ha’u bolu fali ita boot sira mai iha fatin (Fuiluro) ida ne’e para hateke ba iha idak-idak nian relatóriu Tibar (Avaliasaun Primeiru Semester Terseiru Mandatu Komisariu) ninian, Fatumaca Baucau ninian ho João Paul II Comoro ninian. Saida mak ita (boot EAK) ho ha’u no Adjuntus sira kumpri hotu ona ka seidauk?

Se seidauk karik? Ha’u (Komisariu) ho ita boot sira halo hodi komprimenta rekomendasaun (iha avaliasaun annuál pasadu nian) sira ne’e. Sé ó (EAK sira) bele hatudu liman ba ha’u (Komisariu)? Husu uluk ba ó nian-an! Saida mak ó bele kontribui ona ba instituisaun (CAC) ne’ebé ha’u servisu ba! Reflesaun ida ba ita hotu!

Ita sempre ponta ita ninian tebes ba iha ema seluk! Perguntas ha’u nian simples! Se ha’u konsege ponta ha’u ninian tamba faktus, tamba provas, tamba razaun no ha’u ninian komportamentus iha instituisaun oinsá? Ha’u la hateten! Ha’u la dun! Mais ita hotu-hotu halo reflesaun para ita hotu-hotu iha sentidu partense ga lae?

Se ita la iha sentidu partense!? Ita sei namlele, ita iha inserteja, kamuflase ida falsu. Ne’ebé husik ita halo reflesaun. Se ha’u Diretor Jerál! Ha’u kontribui ona saida ba iha hau ninian instituisaun? Ha’u halo ona saida ba iha ha’u ninian sub-ordinadu sira? Ha’u nian sub-ordinadu sira atu kontribui ba ha’u iha saida? Entaun, iha perguntas lubuk oan ida mak ita husik!

Bainhira ita tau planu, ita tau orsamentu! ita hotu-hotu desididu halo reflesaun. Ita uza osan povu ninian, tamba razaun ita hanesan instituisaun referensiadu, ita hanesan instituisaun Estadu fó ba ita. Ita hotu-hotu ninian responsabilidade.

Ikus, hakarak hateten! Ita boot sira ku’u Lakeru dikin iha to’os (instituisaun) ida ne’e, ita boot sira hakarak han fore iha to’os (instituisaun CAC) ida ne’e! ita hotu-hotu iha reflesaun   no responsabilidade plena no la iha razaun atu hateten lae. Mais, tenke sente, ha’u partense ba instituisaun ida ne’e hodi hateke ba dook atu halo buat ida ba rai (Timor-Leste) ida ne’e.

Superior ho sub-ordinadu sira tenki sai solusioner no la sai obstakulu ba problema sira iha instituisaun CAC iha luta sagradu kontra korrupsaun ba povu no nasaun nian di’ak.

Reflesaun Kompletu Amu Lulik Rolando Fernandez, SDB

Avaliasaun Annuál hahu Segunda-feira loraik ne’e ho reflesaun badak aprezenta husi Amo Lulik Rolando Fernandez, SDB ho topiku Synopsis “Akontesimentu Korrupsaun Nian Iha Biblia”.

Synopsis Amu Lulik Rolando nian kobre pontus hitu (7);

  1. Jacob hadau direitu oan mane boot nian hosi Esau (Genesis 25:29-34; 27:1-40)
  2. Liurai David selinkuh ho Urias nian fen no haruka oho urias (2 Samuel 11:1-12:31)
  3. Isabel hadau Nabot nian toos Uvas (1 Liurai 21:1-22:38)
  4. Katuas rua (2) akuza Susana halo adulteriu ho foinsa’e ida (Daniel 13:1-64),
  5. João Baptista nian lia menon ba publikasaun no soldadu sira (Lucas 13:12-14),
  6. Judas fa’an Jesus ba osan mutin 30 (Mateus 26:14-18; 27:3-8) no
  7. Ananias no Safira bosok Pedro (Apostolu sira nia hahalok 5:1-11).

Istoria Badak (Synopsis)

1.         Isaac nia oan mane kaduak mak Esau no Jacob. Isaac hadomi Esau no nia feen Rebecca hadomi Jacob. Esau mak sai uluk hosi nia inan, ne’e duni iha direitu nudar oan mane boot. Direitu ne’e ho bensa no mos liman rohan boot. Maibe loron ida nia fila ba uma hamlaha, no husu Jacob nebe tein kotu daudaun atu fo han nia. Jacob fo han deit se Esau fo ba Jacob nia direitu nudar oan mane boot. Esau fo duni tan nia hamlaha liu.

Bainhira Isaac besik atu mate no husu Esau atu prepara nia hahán favoritu, Rebecca haruka Jacob oho bibi ida hodi tein. Esau ba kasa daudaun. Rebecca haruka Jacob lori hahán ba Isaac. Isaac nia matan fraku liu; Rebecca falun Jacob nia liman ho bibi kulit atu lohi Isaac tan Esau nia liman iha fuuk barak. Isaac fo bensa ba Jacob hodi hanoin katak nia mak Esau. Esau fila hodi lorin hahán maibe Isaac han tiha no mos fo ona bensa ba Jacob, tan ne’e la bele fo bensa ba Esau.

Jacob ten ke halai hosi Esau ba tinan barak, maibe ikus mai nia hadame malu ho Esau. Jacob no Esau nia bei oan sira funu malu nafatin.

2.         David pasear iha nia uma nia kakuluk no hare feto furak haris daudaun. Nia haruka bolu feto ne’e naran Betsabe hodi halo sala ho nia. Betsabe nia laen Urias soldadu nebe halo funu daudaun. Bainhira Betsabe fo hatene ba David katak nia isin rua, David haruka bolu Urias. Fo han no halo nia lanu hodi haruka ba uma, maibe Urias la ba uma. Ikus mai David haruka surat ba Urias nia komandante. Urias lori surat ne’e nebe haruka komandanste atu tau Urias iha funu makaas nia laran hafoin dada an hodi husik Urias nune’e funubalun sira oho nia. Kore metan tiha, Betsabe ba David nia uma atu sai nia fen. Profeta Natan siak David, no David hakribi nia sala, maibe labarik nebe moris mai sai moras no ikus mai mate.

3.         Liurai Ahab hakarak Nabot nia toos uvas nian atu kuda nia modo. Nabot la fo tan rai ne’e nia bei ala sira nian. Jesebel, Ahab nia feen, haruka surat ba katuas sira iha Nabot nia rai hodi husu sira atu buka sasin bosok nebe sei akusa Nabot krime nebe soi kastigu mate. Ema tuda mate Nabot no Jesebel haruka Ahab foti Nabot nia rai. Profeta Elias siak liurai Ahab, nebe hakribi hodi halo penitensia. Maibe ikus mai, iha funu laran, rama oan kona Ahab, nebe halai hosi funu laran. Ema hasai nia hosi nia kuda kareta. Bainhira ema fase Ahab nia kuda kareta, asu sira sei lambi Ahab nia ran iha fatin nebe ema tuda mate Nabot.

4.         Katuas naran boot rua hakarak halo sala ho kaben na’in furak ida naran Susana, maibe nia la fo an; tan ne’e sira akusa nia halo sala ho foinsa’e ida iha nia jardin laran. Tan sira nia sasin, ema kondena Susana ba mate. Daniel hatudu ba povu katak katuas sira fo sasin bosok, hodi soi Susana no kondena katuas rua ne’e.

5.         Publikanu sira mos mai atu simu baptismu. Sira husu ba Nia: “Mestre, ami sei halo sa los?” Nia hatan ba sira: “Imi keta husu impostu liu ida nebe estadu haruka.” Soldadu sira mos husu ba nia: “Be, ami sei halo sa los?” Nia hatan: “Keta hanehan ema, keta duu matak ema, simu deit ho laran imi nia kolen.

6.         Judas husu amlulik sira osan hira mak sira sei fo ba nia atu saran Jesus ba sira. Sira fo osan mutin 30. Ikus mai Judas nia konsiénsia book nia. Nia fo fali osan ne’e ba amlulik sira  no ikus mai taran an. Amlulik sira uza osan ne’e atu sosa rai iha nebe sir hakoi Judas/

7.         Ananias no nia feen Safira faan sira nia rai, hodi lori rai nia folin ba Pedro. Maibe Ananias bosok Pedro tan nia la fo rai nia folin tomak. Nia monu mate iha Pedro nia oin. Foinsa’e sir lori nia isin mate hodi hakoi. Feen Safira la hatene kona ba nia laen nia mate. Pedro husu nia kona ba rai nia folin no Safira dehan katak osan nia laen saran ba Pedro no rai nia folin tomak. Ikus mai nia mos mate no foinsa’e sira lori nia atu hakoi.

Reflesaun

Korupsaun hahalok nebe antigu liu, la’os buat foun. Iha Jacob-Esau, maun alin sai inimigu ba tempu barak no bainhira sira hadame malu, deskonfia malu nafatin. Sira nia bei oan sira nebe sai nasaun rua funu malu nafatin. Maibe hosi Jacob nia hahalok aat (lolos nia inan mak autor) Maromak aproveita atu forma povu Israel. Mos tan Esau, bainhira nia husu aihan his Jacob, la iha neon ba buat nebe futuru hanoin deit kona ba diak nebe besik.

Iha David nia korupsaun, Maromak fo kastigu hodi halo labarik moras no maske David halo penitensia, labarik mate. David hakribi nia sala (Salmo 51) no Maromak aproveita atu hamosu hosi David no Betsabe oan ida naran Salomao nebe Maromak uza ba nia povo nia diak.

Ho liurai Ahab, Maromak perdua nia ba tempu, maibe ikus mai fo kastigu mate ba nia liu hosi funu no asu sira lambi nia ran nebe monu hosi nia kuda kareta bainhira ema fase kareta ne’e.

Judas mate tara an. Jesus haka’as an atu soi nia hodi bolu nia “belun”, maibe Judas nia pentimentu la too atu fila ba Maromak.

Ananias no Safira hetan kastigu mate hodi la iha tempu atu hakribi sala no fila fali ba Maromak.

Konklusaun

Konklusaun husi synopsis badak husi Amu Lulik Rolando hateten mai servisu nain CAC nian iha katak Maromak lakohi korrupsaun, no nia ameasa atu fo kastigu todan ba korruptor. Maibe, fo tempu atu hakribit sala hodi fila ba Nia. Maromak halo ne’e ba korruptor no mos ba ida ne’ebé kolabora ho korruptor (Safira). Mos, Maromak aproveita atu hosi ema nian sala buat diak mosu. (*)