Actividade CAC nian durante fulan-Setembru to’o fulan-Outubru 2011

Actividade CAC nian durante fulan-Setembru to’o fulan-Outubru 2011

– Inspesaun-

Comissão Anti-Corrupção liu hosi Diresaun Prevensaun iha kuarta-feira, loron 12 fulan-Outobru 2011 halao inspesaun durante óras rua iha fronteira Mota-ain, Batugade hodi hatene loloos servisu Diresaun Alfándega , Imigrasaun no Unidade Polísia Fronteira (UPF) nian. Inspesaun ne’e halao direitamente hosi Komisáriu, Komisáriu Adjuntu ba Prevensaun, Diretór no ofisiál sira, no hetan kobertura direitamente hosi média TVTL.

Iha Inspesaun ne’e, Komisaun hetan informasaun aktuál hosi responsável alfándega  nian iha Mota-ain, Sr. Mario Soares, katak: durante fulan tolu ona ekipamentu elektrónika X-ray la funsiona no difikulta tebtebes verifikasaun sasan merkadoria tama ka sai nian no iha parte seluk, tuir óras servisu nian fronteira Batugade loke iha tuku 8 dader no taka iha tuku 5 lokraik, maibe dala ruma movimentu kareta sirkula iha loron kalan ne’ebé difikulta tebtebes alfándega nia servisu. Ida ne’e tanba ladun iha koordenasaun diak ho UPF. Efeitu negativu ne’ebé mosu katak la bele halo justifikasaun ba sasan ne’ebé tama mai Timor-Leste. Iha parte imigrasaun nian, Komisaun deteta katak espasu servisu ba atendimentu nian la adekuada tanba servisu deit ho fatin 4 x 5 m2. Iha parte servisu UPF nian hatete katak dala ruma kareta balu tama mai TL iha kalan, tanba iha ulun boot ne’ebé uza kareta Estadu nian husu atu fasilita. Akontesimentu hanesan ne’e viola prosedimentu ne’ebé estabelese tiha ona entre nasaun rua ne’e no tenki iha medidas hosi autoridade kompeténsia.

– Workshop

Diresaun Prevensaun realiza ona workshop lubuk ida iha Kapitál Díli no distritu sirak durante fulan rua ikus nia laran. Iha Kapitál Díli, halao workshop hó funsionáriu xefia tomak Ministériu Saúde nian iha territóriu tomak hamotuk ema 215 inklui mós ministru no vise-ministra iha loron 27 fulan-Setembru no iha loron 25 fulan-Outubru halao fali ho funsionáriu tomak MTCI nian, hola parte mós hosi ministru. Workshop iha distritu sirak halao iha Distritu Covalima (20-Set-2011), Distritu Bobonaro (22-Set-2011) no Distritu Oe-Cusse (13-Out-2011). Objetivu hosi workshop sirak ne’e, atu fó koñesimentu ba funsionáriu públiku sira kona-ba implementasaun lei CAC no dokumentu legal sirak seluk ne’ebé iha ligasaun ho sira nia servisu; kria métodu kontrolu ida efikaz iha servisu nian hodi halakon risku korrupsaun. Informasaun atuál ne’ebé Komisaun rekolla katak funsionáriu barak mak la iha koñesimentu makas kona-ba definisaun tipu-tipu krime korupsaun hanesan pekulatu, pekulatu uzu no dala barak aktu korupsaun sirak ne’ebé mosu indika liu-ba abuzu poder iha instituisaun nia laran.

Liu hosi workshop sirak ne’e, Komisaun atu hetan (output): (a) Ba CAC: Garante eksisténsia CAC nian iha instituisaun ne’ebé identifika risku korrupsaun; Transfere informasaun sirak loloos kona-ba lei CAC no dokumentu legál sirak seluk; Hetan informasaun aktuál hosi partisipante sira no bele hetan métode foun atu halakon korrupsaun. Desidi estratéjia foun ba programa ka atividade oin mai no atrubui informasaun aktuál ba diresaun seluk CAC nian (b) Ba Funsionáriu sira katak: hetan informasaun loloos kona-ba lei CAC no dokumentu legál sirak seluk; Iha nosaun ida forti atu implementa polítika kombate korrupsaun nian no hetan métode diak atu prevene korrupsaun ida efikaz.

– Peskiza

Iha loron 20 fulan-Outubru, Diresaun Edukasaun, Kampaña no Peskiza halo lansamentu relatóriu peskiza ba movimentu kareta Estadu nian no utilizasaun seña ba abastesimentu konbustível iha estasaun rua durante fulan rua. Iha lansamentu ne’e, hola prezensa hosi diretór-jerál no diretór nasionál iha instituisaun tomak Estadu nian no hosi parte Membro Governu nian hola prezensa deit hosi Ministru Agrikultura no Peskas.

Rezultadu hosi monitorizasaun ba movimentu kareta Estadu nian, durante loron 14 Sub-Diresaun Peskiza konsege identifika kareta Estadu nian hamotuk 35.057 maka movimentu iha Kapitál Díli ho klasifikasaun hanesan 33% halo movimentu iha loron Sabadu no Domingu, 67% halo movimentu iha loron servisu nian. Hosi total kareta Estadu nian ne’ebé identifika, bazeia tuir númeru plakat registu nian, hatudu frekuénsia utilizasaun ba kareta sirak ne’e balu mosu dasia (nove vezes) no barak mak mosu 20 (vinte vezes) too 36 (trinta e seis vezes). Komisaun preokupa makas ho frekuénsia movimentu sirak ne’e no hetan kareta ida ho númeru plakat 03.366 ne’ebé halo movimentu ba dala 64 (sessenta e quatro vezes) iha semana rua nia laran.

Observasaun iha semana rua ba fatin abastesimentu kombustível iha estasaun rua (Aitula no ETO) ne’ebé fornese mina ba Estadu, hatudu katak hosi total kareta 5.488 ne’ebé ba ense mina, 51% ense ba kareta ho marka xapa privadu, 45% ba kareta Estadu nian no 4% ba kareta ne’ebé la iha xapa matrikula.

– Investigasaun

Knaar Komisaun iha parte investigasaun nian konsta iha pontu 2 artigu 5º lei harí CAC nº 8/2009, fó kompeténsia boot tebtebes ba investigador sira atu halo servisu ho kualidade no sustánsia ba kazu sirak ne’ebé sira investiga. Durante fulan-Marsu too fulan-Outubru, Diresaun Investigasaun (DI) konklui ona investigasaun sia (9) hosi despaxu rua-nulu (20) ne’ebé Ministériu Públiku (MP) delega mai Komisaun. Iha kazu balu mak DI halo auto denunsia ka auto notísia ba MP depois hetan keixa hosi públiku, komunidade no funsionáriu Estadu nian ka informasaun kriminál ruma ne’ebé investigador hetan, hodi nune’e hetan despaxu ba investigasaun nian. Hosi despaxu MP, kazu balu inísia hosi ka halo investigasaun hosi MP rasik, no barak mós rezultadu hosi auto denunsia ka auto notísia ne’ebé investigador haruka ba