Hametin Kooperasaun Instituisaun CAC-PNTL, Komisariu CAC ho KomJer PNTL Formaliza MoU

Dili – Komisariu Comissão Anti-Corrupçã (CAC) Sergio Hornai no Komisariu Jeral (KomJer) Polisia Nasional Timor Leste (PNTL) Faustino da Costa Kuarta-feira (17/11) ohin formaliza asinatura Nota Intendementu (MoU) ida hodi hametin no mellora liu tan kooperasaun instituisaun Estadu rua ne’e iha Salaun Sentru Formasaun Akademia Polisia Nasionál Timor-Leste (PNTL) Comoro Dili.

Objetivu prinsipál husi MoU ne’e atu hametin lasu kooperasaun institusionál ida forte, firme no efetivu entre CAC no PNTL hodi prevene, kombate no invesiga kualker tipu krime korrupsaun no krime koneksu ne’ebé prejudika Estadu. Atu asegura utilizasaun rekursu téknika instituisaun seguransa Estadu nian PNTL hodi benefisiu povu iha área justisa nian no lori prosperiedade ba povu doben Timor-Leste.

Formalizasaun MoU ne’e, lider másimu instituisaun Estadu nian CAC-PNTL konkorda atu utiliza hamutuk rekursu instalasaun própriu PNTL nian iha teritóriu Timor laran tomak hanesan fasilidade téknika PNTL nian, troka informasaun ba malu, dezenvolve kapasidade ofisiál sira nian iha nível investigasaun hodi mellora prestasaun servisu ho kualidade di’ak liu tan iha futuru.

MoU ne’e mós kobre aktividade hamutuk iha área ezersísiu fíziku, tékniku polisiál iha Sentru Formasaun Polisia Comoro Dili.

Klausula ámbitu kooperasaun entre instituisaun CAC-PNTL iha MoU ne’e sei la prezudika no fó prejuizu ba misaun prinsipál instituisaun CAC no PNTL tuir lei. Ho nune’e, parte rua konkorda iha MoU define iha materiál kooperasaun katak; CAC bele husu kolaborasaun instituisaun PNTL kona-ba kazu rekuza asesu ka obstrusaun, impedementu ba prosesu investigasaun membrus PNTL bele fó seguransa ba servisu investigasaun.

PNTL sei apóiu CAC hala’o inkeritu, sindikánsia, peritajem, ezame ka delijénsia ruma nesesariu mezmu envolve membru PNTL. Partilla informasaun kriminál, uza hamutuk fasilidade téknika instituisaun PNTL nian hanesan laboratorium.       

Hala’o operasaun investigasaun konjunta hodi prevene no kombate krime korrupsaun no krime koneksu seluk. PNTL sei tulun CAC ba protesaun sasin nain no ema seluk ne’ebé kolabora ho CAC iha prosesu investigasaun kriminál tuir lejislasaun Nú. 2/2009.

CAC fornese informasaun anti-korrupsaun no integridade professionál membru formador PNTL, hala’o atividade ezersisiu fíziku hamutuk ho tékniku polisiál iha Sentru Formasaun Polisia (CFP) no kontinua hala’o operasaun konjunta hodi fiskaliza utilizasaun viaturas Estadu iha fim de semana no durante loron feriadu.

Iha MoU ne’e hatu’ur mós klauzula implementasaun no konfidensialidade instituisaun nian iha ne’ebé durante implementasaun ofisiál parte rua iha obrigasaun obedese no hakruk ba. Kualker atividades relasiona ho implementasaun MoU ida ne’e kustus hotu CAC mak sei finansia no PNTL oferese rekursu materiál.

Iha MoU ne’e mós hatuur klauzula protesaun ba direitu ba propriedade intelektuál, lian komunikasaun, emenda, rezolusaun ba disputa, efeitu husi MoU, hahú vigora, durasaun, no terminasaun.

Estabekesimentu MoU entre CAC-PNTL atu hatudu ba povu Timor-Leste katak instituisaun rua tau problema korrupsaun iha kestaun sériu ne’ebé kontribui konsikuénsia negativu iha prosesu konstrusaun Estadu no impata dezenvolvimentu nasionál iha área hotu. Partisipa iha serimonia asinatura MoU ne’e alein de Senior Management CAC ho estrutura Espesialista Anti-Korrupsaun (EAK) partisipa mos 12 Komandante PNTL Munisipius tomak, Komandante PNTL RAEOA Oecusse, Komandante PNSIK, Komandante Maritima, Komandante UPF, Komandante BOP no Diretor CFP Comoro nudar uma nain. (*)

“Lei MPCC Define Politika Estratejiku Nasionál Ba Entidade Estadu Atu Kontribui Kombate Korrupsaun” Luis Sampaio

Dili- Komisariu Adjuntu Comissão Anti-Corrupção (CAC) ba Asuntu Prevensaun no Sensibilizasaun Luis de Oliveira Sampaio afirma Lei Medidas Prevensaun no Kombate Korrupsaun (MPCC) define politika nasional estratejiku ba kombate korupsaun. Nune’e iha futuru sei envolve entidade estadu hotu atu konteibui idea no matenek ne’ebé sira iha hodi hamutuk kombate korupsaun.

Komisariu Adjuntu Luis ko’alia lia hirak ne’e ba dirijente no funsionariu públiku sira iha Ministériu Antigus Kombatente Libertasun Nasionál (MACLN) bainhira senbiliza Lei Nú. 7/2020 MPCC iha salaun Katedrál Kolmera Dili, Tersa-feira (16/11).

Uluk bainhira ita ko’alia kona-ba korupsaun, ema hanoin de’it Mak CAC no  ba Ministériu Publiku. Maibé Lei foun (MPCC) ne’e Lae. Hotu-hotu (ajénte estadu)  iha dever morál atu partisipa. Iha livru polítika estratéjia nasionál obriga ema hotu tenke iha oportunidade atu fó sira ninian kontribuisaun idea no matenek durante servisu iha area ne’ebé define”, Komisariu Adjuntu Luis subliña.

Ba dirijente no funsionariu MACLN nian Komisariu Adjuntu Luis esplika mós katak lei MPCC nia vizaun estratéjiku tebes atu salva guarda interese superior povu no estadu ninian, salva mós funsionariu sira wainhira hotu-hotu kumpre dever sira Lei define mak sei protejidu no sei ta’is kredibilidade no integridade servidor sira nian.

Lei MPCC mai ho prosesu ne’ebé naruk atu ta’is servidor estadu sira nia kredibilidade, integridade, étika no morál atu asegura estadu nia riku soin sira”, Komisariu Luis salienta.

CAC tuir Lei Nu 8/2009 15 Jullu iha artigu 5 hatete iha materia Prevensaun kriminál, Komisaun iha kompeténsia atu: a) Halibur (rekolla) no analiza informasaun hirak ne’ebé ka’it ho kauza Sira, no Prevensaun Korrupsaun nian; b) halo asaun Sira kona-ba sensibilizasaun hodi limita lalaok Korrupsaun nian, motiva Ema Sira atu kuidadu (prekausaun) ka hamenus (redus) hahalok no situasain hirak ne’ebé lori (fasilita) ema ba hamosu hahalok kriminozu Sira; c) fo hanoin (akonsella) kualker instituisaun ka entidade publika kona-ba oinsa prevene no funu hasoru hahalok Korrupsaun nian. (*)

Publiku Hasai Fotografias no Video FP Uza Kareta Estadu iha Finadu, EFK Hato’o Obrigadu no Agradese Wai’n

Dili – Pontu Fokál Ekipa Fiskalizasaun Konjunta (EFK) ba utilizasaun karreta Estadu nian durante feriadu Finadu 2021 husi Comissão Anti-Corrupção (CAC) Euclides Madeira hato’o obrigadu no agradesimentu wa’in ba iha públiku tamba ho públiku nian tulun EFK konsege hetan materias importante lubuk ida hodi deskobre movimentu Estadu nian iha teritóriu Timor Leste (TL) laran tomak.

Obrigadu no agradesimentu wai ne’e Madeira hato’o iha Press Conference EFK Sesta-feira (11/11) ohin iha edifisiu Comisão Função Publica (CFP) Vila Verde Dili.

Ba jornalista sira, Madeira subliña tulun ne’ebé púbiku fornese mai iha EFK mak hasai fotografias no video hodi haruka mai iha sekretariadu EFK via númeru WhatsApp (WA) hodi hafásil no akumula informasaun util hirak ne’e sai relatóriu di’ak.

Ho hakruk no haraik-an lori Ekipa Fiskalizasaun Konjunta nian naran ami hakarak hato’o ami ninian obrigadu no agradese wai’n ba iha públiku, média no individu sira ami la temi sira nian naran ida por ida ne’ebé fornese ona informasaun mai iha EFK. Ami husu nafatin ita boot sira ninian kolaborasaun di’ak ne’e iha loron boot Natal no tinan foun nian mós,” Katak Madeira iha PressCof ohin.

Durante feriadu maske EFK hasai ona sirkular fó atensaun ba funsionáriu sira atu la uza karreta Estadu plat G, maibé servidor Estadu “malandru” balun assume hela kargu xefias iha Ministériu Edukasaun (ME), Ministériu Agrikultura no Peskas (MAP), Ministériu das Finansas, Ministériu do Interior no Ministériu Administrasaun Estatál (MAE) sei komete bandu.

Durante Press Conference ne’e revela ba públiku kona-ba Relatóriu Monitorizasaun Servidor Estadu ka Funsionáriu Públiku uza Transporte Plat G durante fresteza loron Finadu tinan 2021 nian, EFK mós ofisialmente entrega relatóriu ba Komisariu CFP Faustino Liurai Tasi hodi toma konsiderasaun, prosesa displinar no administrativu ba iha funsionáriu malandru sira.

EFK utilizasaun Karreta Estadu kompostu husi Polisia Nasionál Timor Leste (PNTL), Direção Nacional Transportes no Terrestres (DNTT), Ministerio Financas (Patrimonio Estado), Comisão Função Publica (CFP) no Comissão Anti-Corrupção (CAC). (*)

Utilizador Plat G Kontra Bandu iha Finadu sei Responsabiliza ho Kriminalmente no Administrativamente

Dili – Ekipa Fiskalizasaun Konjunta (EFK) ba utilizasaun kareta Estadu nian durante feriadu Finadu 2021 Sesta-feira (11/11)ohin simbolikamente hato’o relatóriu fiskalizasaun ba Komisariu Comissão Função Publica (CFP) ba Asuntu Disiplinar Faustino Liurai Tasi hafoin konklui ninian relatóriu iha edifisiu CFP Vila Verde Dili. .

Pontu Fokál EFK husi Comissão Anti-Corrupção (CAC) Euclides Madeira hateten durante fiskalizasaun iha tereñu, EFK konsege deskobre funsionariu públiku “malandru” ne’ebé assume hela kargu xefias utiliza karreta Estadu tula ninian familia ba fresteja ferias Finadu iha horik fatin.

Funsionariu Públiku malandru nu’udar utilizador Plat G ne’ebé komete infrasaun durante feriadu Finadu 2021 nian hamutuk 10. Hafoin EFK halo identifikasaun no verifikasaun karreta Estadu hamutuk lima (5) hetan duni despaisu husi superior hirarkia ba hala’o servisu Estadu nian iha munisipiu.

Kareta Estadu lima (5) husi Sekretariu Estadu Igualidade Jéneru (SEII) hetan duni despacho husi superior hirarkia ba hala’o serisu Estadu nian iha Munisipiu Manufahi Same hodi komemora loron Nasionál Feto Timor-Leste. Kareta Estadu lima (5) seluk ne’ebé la hetan despaisu husi superior sei responsabiliza sira ninian aktu kontra bandu sira kriminalmente no administrativamente.

Durante halo fiskalizasaun ida ne’e, ekipa detekta utilizador karreta Estadu hamutuk 10. Maibé, EFK halo tiha identifikasaun no verifikasaun lima seluk esklui tiha tamba halo duni servisu Estadu nian iha munisipiu. Lima seluk kontinua la iha konsiénsia uza Karreta Estadu sira iha loron feriadu Finadu. Utilizador assume hela kargu xefias husi Ministériu Edukasaun, Ministériu Finansas, Ministériu Agrikultura no Peskas, Ministériu Interior no Ministériu Administrasaun Estatál. Sira sei responsabiliza kriminalmente no administrativamente,” Katak Madeira iha Press Conference hafoin entrega relatóriu fiskalizasaun ba Komisariu CFP Fausto “Liurai Tasi” Freitas.

Hakarak reafirma katak Karreta Estadu nian lima ne’ebé la iha autorizasaun husi superior hirarkiku Ministériu tutela tuir lei no kompeténsia ne’ebé mak ami (CAC) iha sei halo prosesa kriminál no CFP sei halo prosesu disiplinar,” Katak Madeira.

EFK utilizasaun Karreta Estadu kompostu husi Polisia Nasionál Timor-Leste (PNTL), Direção Nacional Transportes no Terrestres (DNTT), Ministerio Financas (Patrimonio Estado), Comisão Função Publica (CFP) no Comissão Anti-Corrupção (CAC). (*)

Tinan 2022 CAC Komprimitidu Implementa Lei MPCC

Dili – Komisariu Comissão Anti-Corrupção (CAC) Sergio Hornai re-afirma pozisaun firmi CAC nian nu’udar operador no implementador Lei Nú 7/2020- Medidas Prevensaun no Kombate Korrupsaun (MPCC) espesialmente iha Deklarasaun Rendimentu Bens no Interese (DRBI) tenki implementa iha tinan 2022.

Terseira Mandatu Komisariu CAC nian Sergio Hornai ko’alia ba deputadu Komisaun A Parlamentu Nasional (PN) bainhira Senior Management CAC ho estrutura Espesialista Anti-Korrupsaun ((EAK) halo Audiensia Proposta Lei No 35/V(4a) Orsamentu Jerál Estadu ba 2022 nian iha Sala Konferensia PN Dili Tersa-feira (9/11) ohin.

Ba Nai Deputadu sira katak, CAC iha seriedade hahu kedas iha fulan Marsu ita halo intensifika servisu, halo parseria ho nivel internasionál oinsá bele haree konteudu ida idak husi artigu 1 to’o 117 lei MPCC ninian, e ami (CAC) assume nu’udar operadores no implementadores prontu no tenke implementa,” Komisariu Sergio afirma ba Deputadu sira iha Komisaun A PN.

Komisariu Sergio mós informa Deputadu sira katak CAC halo ona esforsu no ezersisiu lubuk ida hodi forma ekipa ba servisu deklarasaun rikusoin nian iha ámbitu arolamentu ba kargu xefia sira iha liñas ministeriais sira. Arolamentu hirak ne’e kobre membru agregadu familiar, autoridade sira.

 Komisariu mós informa CAC dezenvolve ona konteudu formulariu deklarasaun rikusoin nian. Elabora ona mós Standar Operation Procedure (SOP) hodi gia Espesialista Anti Korrupsaun (EAK) sira iha implementasaun deklarasaun rikusoin nian.

Ita forma ona ekipa ida, halo ona arolamentu ba kargu xefia sira no agregadu familiar sira. Ita mós tenta ona halo SOP sira ba servisu iha terenu. Ohin ita (CAC) komprimitidu duni iha Janeiru 2022 ba oin deklarasaun anualidade tenke halao,” Komisariu Sergio realsa.

CAC tuir lei Nu. 8/2009 15 Julhu nu’udar pesoa koletiva ida ne’ebé iha direitu públiku, haknaar ho personalidade jurídika, ho independénsia téknika no autonomia administrativu no finanseira  no nu’udar órgaun polisiál kriminál espesializada ne’ebé independente halo intervensaun tuir de’it legalidade no objetividade ne’ebé lei haruka.

CAC mós ho nia vizaun katak “Timor-Leste nu’udar estadu direitu demokratiku ida ho kultura rejeisaun korrupsaun forte ba interese no prosperiedade povu nian”. Iha ne’ebé nia misaun mak “hala’o asaun sira prevensaun no investigasaun kriminál ba krime sira korrupsaun”. (*)

CAC Aprezenta Proposta OGE 2022 ba Komisaun A PN

Dili – Iha loron Tersa-feira (9/11) Senior Management Comissão Anti-Corrupção (CAC) iha Terseira Mandatu Komisariu nian kompostu husi Komisariu Sergio Hornai, Komisariu Adjuntu nain tolu (3) Augusto Castro, Luis Sampaio, Alexandre Freitas akommpaña estrutruta Espesialista Anti-Korrupsaun (EAK) nian tomak ba aprezenta proposta orsamentu Orsamentu Jerál Estadu (OGE) 2022 nian ba iha Komisaun A Parlamentu Nasionál (PN) iha Sala Konferensia PN Dili.

Totál Proposta OGE CAC tuir envelope fiskál 2022 nian ne’ebé Senior Management CAC aprezenta ohin ba Komisaun A PN hamutuk $1,414,230. Totál proposta CAC tuir envelope fiskál 2022 ne’e sei kobre kategoria rua; Salariu e Vensimentu $937,966 no Bens e Servisus $476.264.

Iha aprezentasaun OGE ohin, Senior Management CAC aprezenta mós totál proposta addisionál hamutuk $990,352.00.

Durante diskusaun, Senior Management CAC halo justifikasaun proposta OGE CAC 2022 nian ba deputadu sira ho programa prinsipál rua; Asesu ba Justisa no SEGUNDU Boa Governasaun no Jestaun Institusionál ho kada programa iha ninian sub-programa no aloksaun orsamentu sira.

Programa PRIMEIRU Asesu Justisa tuir proposta OGE nian sei uza orsamentu hamutuk 33.504.00 iha ne’ebé ninian sub-programa DAHULUK Informasaun no Seguransa sei kobre aktividades rua; IDA Haforsa no Estabelese Rede Informasaun no RUA Jestaun Keixa Indisiu Kazu Krime Korrupsaun.   

Sub-Programa DARUAK Investigasaun Kriminál sei kobre aktividades sei kobre aktiidades tolu (3); IDA Halibur provas krimi korrupsaun, RUA Kondisaun ba Inskrisaun no TOLU Produs relatoriu finál haruka ba iha Ministériu Públiku.

Programa SEGUNDU Boa Governasaun no Jestaun Institusionál nu’udar programa boot Komisaun nian ho ninian sub-proggramas hamutuk sia (9) no aktividdes lubuk ida iha tinan 2022.

Sub-Programa DAHULUK Hametin Integridade Institusionál ho ninian atividades rua’ IDA Dezenvolve Estratezia Nasionál Anti-Korrupsaun (ENAK) no RUA Finaliza Elaborasaun Paktu Integridade.

Sub-Programa DARUAK Deklarasaun Rendimentu Bens no Interese – DRBI iha ninian atividades rua; DAHULUK Rejistu DRBI no DARUAK Halo Verifikasaun ba DRBI.

Sub-Programa DATOLUK Estudu no Avaliasaun Risku Korrupsaun iha ninian atividades tolu (3); DAHULUK Halo survey persepsaun publiku kona-ba rísku korrupsaun iha Timor-Leste, DARUAK Estudu Avaliasaun Rísku Korrupsaun no DATOLUK Observasaun Eleisaun Prezidensiál.

Sub-Programa DAHAT Monitorizasaun no Inspeksaun  ho nian aktividades rua (2); DAHULUK Halibur no analiza rísku korrupsaun iha projetu sira ne’ebé finansia ho OGE no DARUAK Halo inspeksaun ba patrimoniu Estadu (Bens moveis no imoveis).

Sub-Programa DALIMAK Promove Valór sira Anti-Korrupsaun ho ninian atividades lima (5)’ DAHULUK realiza asaun sensibilizasaun iha setor edukasaun formál (estudantes), DARUAK Realiza asaun sensibilizasaun sentru formasaun sira (vokasionál), DATOLUK realiza asaun sensibilizasaun ba administrador no formador sira iha setor edukasionál, DAHAT Sosializa valór anti-korrupsaun ba grupu kategoriál sira DALIMAK Sosializa Lei MPCC nú. 7/2020.

Sub-Programa DANE’EN Dezenvolvimentu no divulgasaun informasaun anti-korrupsaun ho ninian atividades tolu (3) DAHULUK Dezenvolve materia anti-korrupsaun integra iha kurikulum ensinu superior, DARUAK Produs materia asesoria sira ba sensibilzasaun nian no DATOLUK Upgrade média komunikasaun no disemina informasaun anti-korrupsaun ba públiku.

Sub-Programa DAHITU Sistema Internál ho ninian atividade tolu (3); DAHULUK Dezenvolvimentu estratéjiku no fortalesimentu institusionál, DARUAK Dezenvolve no Revizaun Kuadrus Legais no Regulamentu sira no DATOLUK Dezenvolve sistema digitalizasaun relasiona ho servisu CAC.

Sub-Programa DAWALU; Jestaun Rekursu ho ninian atividades importante lima (5); DAHULUK Jestaun Rekursu Humanu, DARUAK Jestaun Rekursu Finanseira, DATOLUK Jestaun Patrimoniu no Lojistika, DAHAT Aprovizionamentu no Jestaun Kontratu no DALIMAK Jestaun Gabineti Komisariu no Komisariu Adjuntu sira.

Sub-Programa DASIAK Kooperasaun no Parseria ho ninian aktividades rua; DAHULUK Kooperasaun no DARUAK Koordena Implementasun UNCAC..

Diskusaun proposta orsamentu ne’e lidera husi Prezidente Komisaun A PN Deputadu Joaquim “Boraluli” dos Santos akompanha ho Vice Prezidenti Deputadu Francisco de Vasconselo, Deputadu Adriano do Nascimento, Deputada Bankada Opozisaun Carmelita Moniz no Patrocino Fernandes no deputadu Luis Roberto. (*)